Man dārzā ir viena vieta, kur pašlaik nekas cits bez diviem bērziem pagaidām neaug, izņemot nezāles un pāris pļavu augus. Bērzi ir vieni no tiem augiem, zem kuriem neiesaka neko stādīt, jo nekas īsti negrib augt. Mēs pat nozāģējām vienu skābo ķirsi, jo tas auga pārāk tuvu bērzam un nīkuļoja. Tā nu izdomāju - ja jau pļavu augi tur aug, kādēļ gan nepārvērst šos pāris kvadrātmetrus par pļavas biotopam līdzīgu mazu pļavu pagalmā. Nav teikts, ka šis eksperiments izdosies, bet ļoti gribas izmēģināt radīt mazu stūrīti, kurš dzīvo savā vaļā.
Kādēļ nepieciešami šādas vietas dārzos?
Pirmkārt, ja kādā dobē aug savvaļas augi, tiek saglabāta sugu daudzveidība. Tāpēc esmu iesējusi pļavas augu sēklas GrassLIFE akcijas “Iesēj savu kvadrātmetru!” ietvaros.
Otrkārt, dārzā tiek piesaistīti derīgie kukaiņi, dzīvnieki un putni, kuri barojas ar dārza kaitēkļiem un noziedējušo augu sēklām.
Kādus augus plānoju savā dabīgajā dārzā?
Pašlaik tur aug parastā pīpene jeb margrietiņa, pāris pelašķu, pļavas zeltene, raskrēsliņš un izsētas pļavas augu sēklas. Bet ir vēlme pēc kā nopietnāka, ja nu ar pļavas puķu sēklām nekas neizdodas. Plāns B, tā teikt. Sēšu un stādīšu augus, kuri spēj augt nabadzīgās un vieglās augsnēs.
- zīda magones (Papaver rhoeas)
- zilās rudzupuķes (Centaurea cyanus)
- divplūksnu kosmejas (Cosmos bipinnatus)
- kliņģerītes (Calendula officinalis)
- mirdzošo rudbekiju (Rudbeckia fulgida)
- perovskiju (Perovskia atriplicifolia)
- čīkstuļu laimiņu (Sedum telephium)
- savvaļas burkānu (Ammi majus)
- parastais pelašķis (Achillea millefolium)
- dižās pulkstenītes (Campanula persicifolia)
- maijrozīti jeb noraglapu rozi (Rosa pimpinellifolia)
- vairākas graudzāles, piemēram, vidējā trīsene (Briza media), parastā ciņusmilga (Deschampsia cespitosa), niedru molīnija (Molinia arundicea).
Plānotā kompozīcija
Dobes plānojums
Te pāris iedvesmu avoti no Pinterest manā galerijā.
.jpg)
Nav komentāru