Diena bez dārza



Tā kā dārzs man neatrodas pie mājas, bet 9 km no pilsētas, tad katra satikšanās ir priekpilna un katra prombraukšana - saldsērīgas atvadas. 
Taču es zinu, kad es atkal atbraukšu, mani gaidīs kaut kas uzziedējis. Piemēram, rozes ‘Ascot’, ‘Gartenprinzessin Marie Jose’ un vairākas dālijas, kuras aizbraucot atstāju pumpuros.



Grūti ir nedzīvot pie sava dārza. Domās visu laiku esi pie tā. Reiz lasīju jautājumu - cik ilgi jūsu dārzs varētu iztikt bez jums. Es atbildētu ar pretjautājumu - cik ilgi ES varētu iztikt bez sava dārza? Jo dārzs bez manis var. Vismaz nedēļu noteikti. Tad gan tomātu pazares būtu jāgriež ar grieznēm. Un kosas puķu dobēs saaugušas mūžamežā. Bet principā dārzu veidoju tā, lai tas bez manis var iztikt pēc iespējas ilgāk. Ilgāk par pāris dienām gan arī neesmu bijusi prom. 











Nav komentāru