“Manuprāt, dārznieki sapņo plašāk nekā imperatori.”
Imperatoriem vienmēr ir bijuši grandiozi plāni, bet es piekrītu, ka dārzniekus ambīciju ziņā nepārspēt.
Kad pirms 3 gadiem es sāku veidot savu dārzu, man bija lieli sapņi. Gribēju daudz plašas un līkumos dobes gar sētu un ap māju, koptu zālienu, dārzu skaistu visos gadalaikos, dobes kā angļu kotedžā - pilnas rožu un bišu. Maz pamazām, lēnām sāku pietuvoties tam, kā es to redzu savos sapņos. Sapņos "ar acīm vaļā", sapņos pirms aizmiegu un sapņos naktī. Bet priekšā ir daudz darba, laika un finanšu resursu, lai īstenotu iecerēto. Ir bijušas kļūdas, kuras vēlāk nācies labot, augus pārstādot, pārplānojot dobes, atsakoties no augiem, kuri pie mums neziemos tik labi kā gribētos (Ķīnas grimoni, es par tevi runāju!). Ir mainījušās sākotnējās vīzijas un arī mācos no savām kļūdām. Bet sapņošana nebeidzas, sapņi palīdz realizēt vīziju par dārzu kā patīkamu un estētisku vidi sev apkārt.
Ko es ar šo gribēju teikt - nebaidies sapņot ambiciozi, nebaidies, ja nesanāks uzreiz, nebaidies, ja kaut kas neizdodas kā plānots. Turpini sapņot un centies īstenot šos sapņus. Un tavs dārzs pārtaps par to, kā tu to redzi!
.jpg)
Nav komentāru