Kādēļ šogad neko neaudzēju siltumnīcā

Pagājušajā gadā viss auga griezdamies, taču vēsās, mitrās naktis un laika trūkums izbraukāt, lai vēdinātu (dārzs atrodas 9 km no pilsētas), darīja savu: tomāti noķēra pelēko puvi. Augļi nepaspēja nogatavoties un sāka pūt jau zaros. Skumjš skats, sāpoša sirds, bet gadās. Dārzniekam ir jāprot pieņemt neizdošanos. Šogad nolēmu paņemt pauzi un palaist siltumnīcu atmatā, lai zeme atpūšas un ir gatava nākošā gada sezonai.

Ko darījām, lai sagatvotu augsni

Lai dezinficētu augsni, pagājušā gadā tika ierušināts trihodermīns* un iesētas sinepes. Pirms salnām sinepes tika nopļautas un ieraktas zemē. Šogad atļāvu zemei atpūsties, tā dzīvoja savu dzīvi ar zāli, nezālēm un sīkām ķirzakām. Mazs biotops, tā teikt. Tad vasaras beigās zāle tika apklāta ar melnu plēvi, lai pārstātu augt. Rudenī zemi uzrakām, apmetot velēnu uz otru pusi, un atkal apklājām ar melno plēvi. Tā zeme gaidīs pavasari.

Ko darīsim pavasarī

Pirmkārt, zemi pārraksim vēlreiz. Otrkārt, tā kā esošā zeme ir pārāk smaga, tai klāt tiks piejaukta kūdra. Domāju, ka ar 200 l maisu pietiks, jo siltumnīca ir maza. Iestājoties siltajam laikam vēl viena deva ar trihodermīnu tiks iejaukta, lai sēnes un mikroorganismi sāk savu labo darbu. Iesēšu salātus, redīsus, dilles un sīksīpolus pirmajiem lociņiem. Un tad jau laiks tomātu stādiem un gurķiem.

Ko šogad darīja jūsu siltumnīca?

___________________________