Vienīgais mūsdienu reliktais pārstāvis ir divdaivu ginks (Ginkgo biloba). Man vienmēr ir paticis šis senais un īpatnais koks. Tas ir interesants ar to, ka ginku izcelsme sniedzas vairāk kā 200 miljonus gadu senā pagātnē un to lapas atrastas fosīlijās! Lai arī ginki ir kailsēkļi (pie tiem pieder arī egles un priedes), tiem nav skuju un sveķu, un rudenī tie met lapas.

Vēl interesanti ir tas, ka ginka augļi patiesībā nav augļi. Tiem, kā jau kailsēkļiem, augļi neveidojas. Taču, tāpat kā īvēm (Taxus sp.), ir sēklas ar sulīgu sēklsedzi, bet tautā tos ir pierasts saukt par augļiem.

Par ginku

Divdaivu ginks ir diezgan paliels, 20-30m augsts koks. Tā diametrs var sasniegt pat 3m! Jaunie koki veido piramidālu vainagu. To miza ir diezgan plāna, tādēļ līdz jaunie koki sasniedz 2 m augstumu, tie ziemā jāaizsargā no sala.  Lapas ir vēdekļveida uz gara kāta, tumši zaļas, bet rudenī krāsojās ļoti skaistā dzeltenā krāsā. To lapas ir dalītas divās daivās no kā arī radies nosaukums. No ginka lapām tiek gatavots ekstrakts ko plaši izmanto medicīnā. 

Kā izaudzēt ginku no sēklām?

To sēklas ievāc vēlu rudenī no kritušajiem augļiem. Tā kā to sula var kairināt ādu un augļiem ir īpatna smarža, labāk sēklas izlobīt ar cimdiem rokās. Lai sēkla sāktu dīgt, tai ir nepieciešams iziet aukstuma periodu, ko sauc par stratifikāciju*.

Ginka sēklām jāiziet vidēji ilga stratifikācija (4 mēnešus) un tām, tāpat kā oša, liepas, segliņa, klintenes un vilkābeles sēklām, vēlama mainīga temperatūra - sākumā 1-1,5 mēnešus 20-25°C (siltais periods), bet pēc tam 4-6°C (aukstais periods). 

Sēklas sēj tūliņ pēc izlobīšanas no augļiem, jo tās ātri žūst un zaudēs dīgtspēju. Tās ir jāuzglabā no grauzējiem pasargātā vietā, jo sēklu kodoli ir garšīgi! Piemērtots stratifikācijas substrāts ir upes smilts, smalka grants, rupja kūdra, skujkoku zāģskaidas un sfagnu sūnas. Sēklas sajauc ar mitru substrātu un ievieto aizveramā plastmasas maisiņā, kam sānos izdurti vairāki caurumi aerācijas nodrošināšanai, 4—5 cm biezā kārtā, ko viegli pieblīvē. Sākumā tur istabas temperatūrā, tad pēc 4 nedēļām pārvieto uz vēsu vietu, piemēram, ledusskapi. Sēklas, kuras sāk pelēt, izvāc, bet tās, kuras sākušas dīgt, pārceļ uz podiem. Es tās gribēju uzglabāt pagrabā, taču lasīju, ka pagrabos nav ieteicams, jo tur grūti uzturēt vēlamo temperatūru un gaisa mitruma režīmu. Tad nu uzglabāšu ledusskapī.

Ginku šķirnes

Latvijā nopērkami arī ginka stādi. Populārākā šķirne ir ‘Mariken’. Tā ir nesen ieviesta šķirne, atklāta Nīderlandē 1990. gadā. Ginka pundurformas var veidot apgriežot. Pirmos gadus ginki ir lēnaudzīgi un veido kolonveida augumu. Salcietība ir 4. zona (-34, -20°C) - daļa Astrumvidzemes un lielākā daļa Latgales.

‘Mariken’

Lai arī ginkus izaudzēt no sēklām mājas apstākļos šķiet gana sarežģīta, nolēmu mēģināt. Katrā ziņā - man ir ļoti iepatikusies ginka punduršķirne ‘Mariken’ un to noteikti iegādāšos, neatkarīgi no maniem panākumiem (vai gadsimta izgāšanos) ginka sēšanā.

Vai jums ir pieredze ar ginka audzēšanu? Vai esat mēģinājuši ginkus izaudzēt no sēklām

___________________________

* Augu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju.