Mežvīnus bieži mēdz sajaukt ar mežvīteņiem. Lai arī augiem ir savas līdzības, tie tomēr ir divi pilnīgi atšķirīgi augi. Nolēmu uzrakstīt, kāpēc audzēt katru no šiem augiem un ar ko tie atšķiras viens no otra.

Mežvīns

Latvijā audzētais ir pieclapu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia). Mežvīni ir vīnkoku dzimtas liānas, attāli vīnogu radinieki. Lapas sakārtotas pieclapēs - no kā arī radies nosaukums. Tie visbiežāk tiek audzēti kā kāpelātājaugi, jo samērā ātri spēj nosegt žogus, sienas un lielus laukumus pat bez palīdzības, bet var kalpot arī kā zemsedzes augs. Mežvīni ir vasarzaļi, rudenī krāsojas no bronzaskrāsas līdz par tumši bordo, kā dēļ tiek audzēts kā vīteņaugs. Skaisti ir arī tā augļi - tumši zilas ogas. Mežvīna augļi ir indīgi cilvēkiem, bet tos labprāt notiesā putni. Tā augļi satur oksalātus (skābeņskābes sāļus) un tie pārmērīgā daudzumā izraisa problēmas ar nierēm!

Mežvīni ir agresīvi kāpelētāji, pretēji mežvīteņiem. Mēdz bojāt ēku un jumtu segumus un pat pamatus, tāpēc nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Augu formē, regulāri saīsinot nevēlami garos dzinumus. Labi aug gan saulainā vietā, gan noēnojumā.

Mežvītenis

Mežvīteņus vēl sauc arī par klemātiem, klematisiem (Clematis). Tie ir gundegu dzimtas augi, kurā atrodas vēl tādi kā anemones, purenes, delfīnijas, zilās kurpītes, sniegarozes jeb ziemziedes. Arī mežvīteņi ir kāpelējoši augi, kuri, pretēji mežvīniem, aug samērā lēni, izņemot atragenes un citas savvaļas sugas. Potaņina mežvītenis (Clematis potaninii) ‘Paul Farges’ ir visai agresīvs un ātri apvīs ne tikai savu balstu, bet arī blakus esošos kokus un krūmus. Mežvīteņus audzē to ziedu dēļ, kā arī - vairākām savvaļas sugām ir skaisti augļi, kurus mēdz izmantot arī floristikā.
Ja mežvīniem nav nepieciešama apgriešana - tik vien, cik ierobežot izplatīšanos -, tad lielāko daļu mežvīteņus ir jāapgriež rudenī, jo ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem.

Clematis potaninii

Clematis alpina