Manas dālijas


Mana mīlestība pret dālijām aizsākās ar 'Café au Lait'. Un sākās pagājušā vasarā. Līdz tam man dālijas šķita vecmodīgas un pārāk atgādināja bērnības laiku, kad mazajās klasēs devos uz skolu ar dāliju pušķi. Un neuzrunāja košās krāsas. Bet tad es atklāju, ka tās ir arī pasteļtoņos un tik liela izvēle pomponu un lodveida dālijās! Bija pierasts vien redzēt košo krāsu kaktusdālijas.

Augusts dārzā


Vēl pēdējais vasaras mēnesis. Zied dālijas, atsāk ziedēt rozes, lietus lāses atmirdz raskrēsliņos, tomāti briest, sārtojas čīkstenes, pirmās kazenes, savu uznācienu uzsāk hortenzijas, turpina smaržot lilijas. Baudu.

Dobe pusēnā



Veidoju savu pusēnas dobi un nevilšus sanāca arī klientes pasūtījums ēnu dobei. Šo variantu gan beigās atmetām, jo viņa izlēma par labu dobei bez hostām. Taču nolēmu padalīties ar savu garadarbu, ja nu kādam noder, apzaļumojot savu ēnas stūrīti.

Roze ‘Honorine de Brabant’



Interesanti, ka sākumā man šī roze ne visai patika, jo svītrainās rozes nav manējās. Taču šo trīs gadu laikā, kamēr roze aug manā dārzā, tā ir paspējusi man iepatikties. Un ziedu aromāts ir debešķīgs! Un katrs zieds ir kā mākslas darbs!

Sveiks, august!


Kur laiks tā skrien, vasara, kurp tu tā steidzies?