Vēl pēdējais vasaras mēnesis. Zied dālijas, atsāk ziedēt rozes, lietus lāses atmirdz raskrēsliņos, tomāti briest, sārtojas čīkstenes, pirmās kazenes, savu uznācienu uzsāk hortenzijas, turpina smaržot lilijas. Baudu.

Ko daru augustā? 

Uzsākšu augu mēslošanu ar rudens mēslojumu, kurā ir samazināts slāpeklis, lai ne tikai mēs, bet arī augi palēnām sāk domāt par rudeni. 

Sākas kritušo ābolu vākšana. To mums šogad daudz, pēc lietavām pat aizlūza vairāki zari no ražas smaguma. 

Visvairāk cieta 'Baltais dzidrais', kurai nolūza puse no ābeles. Tagad domāsim, kā tālāk glābt koku. Pagaidām nozāģēt koku pavisam neapsveram, skatīsimies kā tas uzvedīsies nākošajā pavasarī. Nozāģēt var vienmēr paspēt. Mums gan vecās ābeles vairāk pilda ainavisku funkciju un arī ir atpūtas vieta vasarā, jo sniedz patvērumu no karstās saules - dārzs mums ir ļoti saulains. Tajā kokā arī mēdzu iekārt šūpuļtīklu, būtu žēl nozāģēt. 

Turpinu novākt zirņus un kabačus, vēl joprojām gaidu nogatavojamies tomātus, kuri šogad spītīgi lēni grib sārtoties. Gurķi man nosala, bet par to trūkumu nevaru sūdzēties, ir, kas iedod vairāk nekā spējam  apēst! Ēdu upenes un saldēju tās ziemai.

Vai gaidu rudeni? 

Jā un nē. No vienas puses - jā, jo gaidu uzziedam mārtiņrozes un miķelītes, un dālijas ir pašā ziedēšanas kulminācijā. Arī vasaras rožu plaukumam sekos rožu otrais uznāciens, dažas vasarā stādītās gribētu redzēt uzziedam pirmoreiz.

Gatavi āboli paukšķēdami kritīs zālē. Rudens avenes varēs ēst līdz pat salnām. Zeme smaržos pēc rudenīgajām lapām.

No otras puses - rudens ir mazliet saldsērīgs. Skaistā un ziedpilnā vasara būs beigusies. Tad nevilšus jāsāk gatavoties ziemai un ziema ir dārznieku tukšākais mēnesis. Dzestrie rudens rīti,  kad kājas sāk salt gumijniekos. Priekšā rudens darbi ar lapu grābšanu un siltumnīcas atbrīvošanu no tomātiem. Jāfrēzē mazdārziņš. 

Par mazdārziņu.

Par mazdārziņu man ir pārdomas. Nākošgad samazināsim mazdārziņa platību. Un man vispār būtu sapnis iekārtot skaisti un pārskatāmi, bez zemes frēzēšanas un vagošanas, bez nezāļu jūras. Šogad man sanāca atstāt novārtā tieši mazdārziņu, jo laika visam nepietika. Tracina, ka aizaug celiņi ar visām iespējamām nezāļu sugām, spēj tik ravēt. 

Gribu beidzot skaistus un platus celiņus, kur ērti apgrozīties pa dobēm. Vēl nezinu, vai esmu gatava augstajām dobēm, laikam vispirms jātiek galā ar aizspriedumiem par tām. Bet vēlētos redzēt mazdārziņu kā relaksācijas vietu, vienlaikus kā vietu, kur iegūt ražu. Lai tas nav kā nasta. Šogad arī puse teritorijas palika neapsēta laika trūkuma dēļ. Sēšu sinepes.

Lai nu kā - augusts ir skaists! Izbaudam!