Kur laiks tā skrien, vasara, kurp tu tā steidzies? 

No vienas puses - augusts, tas ir labi. Mana dzimšanas diena ir augustā, āboli sāk gatavoties, būs rudens avenes, tomāti beidzot sārtojas, zied manas dālijas, turpina ziedēt rozes. 

No otras puses - tas ir pēdējais vasaras mēnesis. Un tad viss, vasaras vairs nav. Atsākas skola, arī man. Arī darba pienākumi mainās. Citi pienākumi dārzā - jāsāk pabarot augus ar rudens mēslojumu, jāvāc raža, jādomā, kur likt kritušos ābolus...

Lai nu kā - es priecājos par katru gadalaiku. Vienkārši vasaras Latvijā ir tik īsas, ka pārņem viegla melanholija.